Venecuēla saņēmusi pirmos 300 miljonus dolāru no jēlnaftas pārdošanas darījumiem, ko pēc militārās operācijas un Nikolasa Maduro gūstīšanas šomēnes veica ASV.
Kamēr Vašingtona nostiprina kontroli pār reģiona energoresursiem, pagaidu valdība Karakasā cer ar šo naudu glābt sabrukušo valsts valūtu.
Pēc nedēļām ilgas militāras spriedzes Karību jūrā Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa apstiprināja, ka valsts budžetā nonākuši 300 miljoni dolāru (aptuveni 256 miljoni eiro). Šī summa ir daļa no ieņēmumiem par jēlnaftu, ko ASV spēki pārņēma savā kontrolē janvāra sākumā. Rodrigesa norādīja, ka līdzekļus nekavējoties novirzīs nacionālās valūtas – bolivara – stabilizēšanai.
Ilgstošās sankcijas un hiperinflācija ir padarījusi Venecuēlas valūtu gandrīz bezvērtīgu, un šī finanšu injekcija tiek uzskatīta par pēdējo cerību novērst pilnīgu ekonomikas kolapsu.
Naftas tirdzniecība ASV uzraudzībā
ASV administrācija iepriekš ziņoja par vērienīgāku darījumu, norādot, ka pārdotās naftas kopējā vērtība sasniedz 500 miljonus dolāru. Atlikusī starpība starp ASV ziņoto summu un Venecuēlas saņemto maksājumu, visticamāk, paliks Vašingtonas rīcībā. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš skaidri definēja šo shēmu: peļņu no Venecuēlas resursiem sadalīs starp abām valstīm, sedzot arī ASV izdevumus par veiktajām militārajām operācijām.
Pašlaik ASV kontrolē aptuveni 50 miljonus barelu Venecuēlas jēlnaftas. Šo resursu pārņemšana kļuva iespējama pēc 3. janvāra operācijas, kuras laikā amerikāņu īpašo uzdevumu vienības sagūstīja līdzšinējo valsts vadītāju Nikolasu Maduro.
Jūras blokāde un tankkuģu aizturēšana
Kamēr tirdzniecība ar pārņemto naftu turpinās, ASV bruņotie spēki Karību jūrā īsteno stingru blokādi. Tikko aizturēts jau septītais naftas tankkuģis pēdējo nedēļu laikā. ASV kara flote aptur kuģus, kas mēģina apiet noteiktās sankcijas un izvest naftu no valsts bez Vašingtonas atļaujas.
Šī militārā klātbūtne ir sasniegusi nepieredzētu mērogu. Baltā nama retorika kļuvusi tieša: Tramps brīdinājis par vēl plašāku karadarbību, ja “Venecuēla neatdos to, kas amerikāņiem pienākas”. Tajā pašā laikā jūrā notiek asi incidenti – ASV spēki nogremdējuši vairākus kuģus, ko turēja aizdomās par narkotiku kontrabandu. Šāda agresīva taktika skaidri apliecina, ka Vašingtona vairs nepaļaujas tikai uz diplomātisku vai ekonomisku spiedienu, bet pāriet pie tiešas resursu kontroles.
Vides riski un “smagās” naftas ieguve
Eksperti tomēr brīdina, ka cīņa par resursiem var dārgi maksāt ekosistēmai. Venecuēlas galvenās rezerves atrodas dziļi džungļos, un tā ir tā dēvētā “smagā” jēlnafta. Tās ieguve un transportēšana ir tehnoloģiski sarežģīta un videi bīstama.
Palielinot ieguves tempus, lai gūtu ātru peļņu, pastāv augsts augsnes un upju piesārņojuma risks. Vietējie iedzīvotāji un vides aizstāvji pauž bažas, ka steiga stabilizēt ekonomiku un apmierināt ASV intereses novedīs pie neatgriezeniskas dabas katastrofas Venecuēlas lietus mežos.
Ceļš uz Maduro gūstīšanu: vēsturiskais konteksts
Pašreizējie notikumi ir gadu desmitiem ilgas spriedzes kulminācija. Konflikta saknes meklējamas 1998. gadā, kad pie varas nāca Ugo Čavess. Viņa pasludinātais kurss pret “ASV imperiālismu” un naftas industrijas nacionalizācija pārtrauca amerikāņu kompāniju dominanci pasaules lielākajās naftas rezervēs.
Pēc Čavesa nāves 2013. gadā varu pārņēma Nikolass Maduro, kurš turpināja konfrontācijas politiku, vienlaikus vedot valsti uz ekonomisku postu. Viņa valdīšanas laikā miljoniem venecuēliešu pameta valsti bēgļu gaitās, bet opozīciju brutāli apspieda. Situācija mainījās tikai pēdējā gada laikā, kad starptautisku atzinību guva opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kura saņēma Nobela Miera prēmiju.
janvāra operācija, kurā Maduro kopā ar sievu Siliju Floresu sagūstīja un nogādāja Ņujorkā, pielika punktu viņa režīmam. Pašlaik Maduro atrodas ASV apcietinājumā, kur viņam izvirzītas apsūdzības par narkotiku tirdzniecības tīkla vadīšanu. Lai gan Maduro apsūdzības noliedz un apgalvo, ka ASV mērķis ir vienkārši nolaupīt Venecuēlas naftu, faktiskā vara valstī un pār tās resursiem pašlaik ir pārgājusi ASV un to atbalstītās pagaidu valdības rokās.
Kas gaidāms tālāk?
Venecuēlas nākotne tagad ir atkarīga no tā, cik efektīvi Rodrigesas vadītā pagaidu valdība spēs sadarboties ar Vašingtonu. Galvenais izaicinājums būs atjaunot naftas ieguves infrastruktūru, neizraisot ekoloģisku sabrukumu, un nodrošināt, lai naftas dolāri nonāktu līdz iedzīvotājiem, nevis tikai segtu militārās izmaksas.
